Olivers Everts – neatkarīgs publicists

Olivers Everts -neatkarīgs publicists

Vai Latvijā krievu par maz?

Uzturēšanās atļauju tirgotāju lobijs, kura spilgtākie pārstāvji ir Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs Edgars Šīns, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK)  prezidents Vitālijs Gavrilovs, bēdīgi slavenais politiķis A. Šlesers un E. Repšes biedrības «Latvijas attīstībai» biedrs un ekonomikas doktors Uldis Osis, šobrīd izdara apzinātu spiedienu uz Saeimu, lai Latvijā palielinātos Krievijas ekonomiskā un politiskā ietekme.

Viņi to dara ar demagoģiskiem kliedzieniem, kas skan apmēram tā: ja Maskavas krievi Latvijā vairs nevarēs neierobežoti pirkt īpašumus, tad pienāks pasaules gals un dzīve Latvijā apstāsies.

Tie, kas nostājas pret šo «biznesu», esot nacisti, kā izsakās šīs kustības karognesējs Ainārs Šlesers.

Taču ierobežojumi šajā minēto kungu lobētajā biznesā vēl nav pasaules gals un Latvijas beigas tieši tāpat kā nekādi nacisti nav tie, kam rūp ne tikai savi naudas maki, bet arī nācijas nākotne.

Krievija mēdz aizsargāt savas investīcijas un tautiešus

Domājošs latvietis zina: lai saglabātu savu nacionālo valsti, unikālo valodu, kultūru un piederību Rietumu demokrātijas un kultūras videi, jāuzmanās, lai nenonākam Krievijas ekonomiskā un politiskā atkarībā. Ar Gazprom monopolu Latvijā gandrīz jau esam tur nokļuvuši.

Kamēr Latvijā uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju ģeopolitiskā struktūrā lielākoties ir ES un NATO valstu investīcijas (ap 80%), uztraukumam nebūtu liela pamata.

Taču, aizraujoties ar Krievijas investīciju piesaisti, jābūt daudz uzmanīgākam. Nemaz nevajag, lai šie skaitļi būtu lieli. Krievijā valdošais režīms nekavējoties šīs investīcijas izmantos kā ieganstu militāra spēka likšanai lietā, lai tās pie mums Latvijā it kā aizsargātu. Vēl jo vairāk bīstami tas ir tāpēc, ka Latvijā (savu investīciju vārdā) Krievijai uzreiz liksies svarīgi aizsargāt arī Krievijas tautiešus, kuru te ir daudz. Pie mums viņu ir visvairāk (ja salīdzinām ar visām citām valstīm ārpus Krievijas un NVS).

Gruzijas un Krievijas karš šo risku atgādina pavisam uzskatāmi. To, ka Krievija šādi spēj rīkoties, tā apliecināja ar savu lidmašīnu lidināšanos mūsu robežu tuvumā pagājušajā nedēļā lielo manevru laikā. Par to liecina arī Krievijas armijas pieaugošais budžets. Par politisko ietekmi, ko Krievija Latvijā var pastiprināt, liecina Kremļa partijas Vienotā Krievija sabiedroto un sadarbības partnera Saskaņas Centrs panākumi Rīgā.

Nils Ušakovs tagad jau atklāti piedalās šajā spēlē, jo nesen presē sludināja, ka bez Krievijas kapitāla Vecrīga izmiršot.

Rezerves lidlauks Krievijas bagātniekiem

Nav grūti saprast krievus, kas kaut ko sasnieguši Krievijā, bet tagad mūk no šīs valsts un režīma, kas tur valda. Šis režīms vienā jaukā dienā var viņus atbrīvot no visiem īpašumiem un banku kontiem, jo Krievija vēl nav tiesiska un demokrātiska valsts. ES valstīs šie krievi izveido tā saucamos «rezerves lidlaukus», kur nosēsties, ja viņiem uz pēdām sekos Putina režīms. Par Latviju kā šādu lidlauku krievu presē stāsta Rietumu bankas direktoru padomes loceklis Aleksandrs Gafins, kurš ir viens no šiem jaunajiem krieviem, kas pametuši Krieviju par labu Latvijai. 2006. gadā viņš nopircis dzīvokli Jūrmalā, jo Baltiju mīlot jau kopš bērnības. Kad viņu esot izmetuši no Krievijas Alfa bankas par to, ka presē paziņojis par bankas prezidenta Pjotra Avena gatavību kļūt par Latvijas premjeru, Latvija bija viņam kļuvusi par «rezerves lidlauku», kur nosēsties. Viņš Maskavas biznesa laikraksta Komersant korespondentam saka, ka šodien Latvija esot unikāla ar to, ka tā esot kļuvusi par pilnīgi eiropeisku valsti, kur turklāt runā krieviski un neesot atrautības no krievu kultūras. Te esot brīnišķīgs serviss visās jomās, izcila ekoloģija (otrā ekoloģiski tīrākā valsts aiz Šveices pēc Jēlas universitātes pētījuma), kvalitatīva pārtika (interesanti, kāda tad tā ir Krievijā, ja jau mūsu ar baltām indēm piesātinātā ir gana laba Krievijas krieviem?), mierīgs klimats un tīrās un garās jūrmalas smilšu pludmales. Latvija esot ļoti ērta valsts dzīvošanai, tai piemītot visas civilizētas Eiropas priekšrocības: demokrātiska valsts pārvaldes sistēma, stabila likumdošana, strādājoša tiesu sistēma, praktiski neesot nekādu birokrātisku šķēršļu, mierīga sociālā vide. Skan kā citāti no Latvijas premjera mutes ārvalstu investoru forumā!

Taču Gafina kungs nav Latvijas premjers, bet Krievijas jaunais krievs Latvijā. «Pēc šejienes mierīgās dzīves, eiropeiskā servisa, tīrā gaisa nemaz negribas atgriezties Maskavas korķos,» turpina Gafins un piebilst, ka tajā pašā laikā Latvijā viņš nejūtoties atrauts no Maskavas dzīves, jo pēdējos gados, pateicoties uzturēšanās atļauju biznesam, uz šejieni esot pārcēlusies liela daļa Maskavas kultūras bohēmas. To viņš organizē pats, un tā ir daļa no Rietumu bankas biznesa. Latvijā esot drošība, te bērnu var palaist tramvajā uz skolu, nevis ar miesassargiem bruņotā automobilī kā Maskavā, te ir labāka veselības aprūpe un labākas skolas, nevis kā Maskavā, kur skolas bērnus par debiliem pataisot, iespaidus par dzīvi Eiropā (Rīgā) stāsta kāda cita krievu bagātniece.

Jaunie krievi – Latvijas neatkarības aktīvi atbalstītāji?

Ekonomists U. Osis ir ļoti optimistisks, jo, aizstāvot uzturēšanās atļauju biznesu, šādi izsakās par jaunajiem krieviem, kas investē Latvijas īpašumos: «Šādi cilvēki drīzāk uzskatāmi par Latvijas neatkarības aktīviem atbalstītājiem, nevis grāvējiem, lai cik dīvains šāds apgalvojums dažiem nešķistu.» (Diena 2.10.13.).

Oša kungs tomēr maldās, jo tikko citētā intervija liecina, ka Gafina kungs un lielākā daļa citu krievu investoru negrasās stiprināt Latvijas kā nacionālas valsts pamatus, stiprinot valsts valodu, integrējoties tās kultūrvidē (lai gan viņi bauda tās priekšrocības servisa un biznesa vidē, par ko liecina intervija). Viņi negrasās apgūt latviešu valodu, jo te tāpat viss notiek krieviski. Tāpat kā vietējiem krieviem, arī jaunajiem krieviem pietiek ar Maskavas kultūras vidi, ar kuru tiek pārpludināta arī Latvijas informācijas un kultūras telpa. Viņi ir Krievijas kultūras imperiālisma, Krievijas maigās varas upuri, balsts un vairogs Latvijā.

Taču pilnīga cita situācija ir Lietuvā, kur krievu valoda nav tik izplatīta un krievu minoritāte ir maza. Krievu investori, kas apmetušies uz dzīvi Lietuvā, sūta savus bērnus lietuviešu skolās, nevis krievu skolās, kā to dara Latvijas krievi.

Viņi paši apmeklē lietuviešu valodas kursus, jo saprot, ka bez lietuviešu valodas zināšanām pat uz kino nevar aiziet, jo tur subtitri ārzemju filmām ir tikai lietuviešu valodā. Viņi ciena un respektē lietuviešus, kas viņiem ir devuši iespēju baudīt Eiropas kultūrvides labumus un drošību.

Latvijai investori no Krievijas ir riskantāki, jo tie neapgūst latviešu valodu, viņu bērni neiet latviešu skolās un šejienes Eiropas vidē praktiski neintegrējas. Tādā veidā viņi riskē piebiedroties tā saucamās Latvijas piektās kolonas rindām, kas ar laiku atkal var izvirzīt politiskas prasības, kas apdraud Latviju kā nacionālu valsti un latviešu valodu.

Tāpēc Latvijai ir drošāk piesaistīt investorus no Ķīnas vai citām Āzijas valstīm, jo prakse rāda, ka šo valstu pilsoņi integrējas Latvijā uz latviešu valodas bāzes. Piemēru mēs redzējām nesen LTV raidījumā Sastrēgumstunda jaunās ķīnietes personā, kas runāja latviešu valodā. Turklāt šīm valstīm nav pretenziju uz Latvijas teritoriju kā Krievijai. Krievijas krievi tikai retos gadījumos Latvijā integrēsies uz latviešu valodas pamata.

Latvija kā viskrieviskākā Rietumu valsts

Latvijas problēma atšķirībā no citām Rietumu valstīm, kur uzturēšanās atļaujas pērk jaunie krievi, ir vislielākā krievu minoritāte. 28,10% no iedzīvotāju skaita. Tātad 628 000 krievu tautiešu. Pēc Komersant datiem tik liels krievu procents kā Latvijā neesot nevienā citā pasaules valstī ārpus Krievijas un NVS valstīm.

Absolūtajos skaitļos pirmajā vietā ir ASV – tur dzīvo 752 000 krievu, kas sastāda tikai 0,24% no ASV iedzīvotāju skaita. Otrajā vietā ir Latvija ar 628 000 krieviem (28,10% no iedzīvotāju skaita).

Tālāk seko

Vācija ar 503 000 (0,51%),

Igaunija ar 344 000 (25,73%),

Izraēla – 423 000 (5,50%),

Lietuva – 208 000 (6,23%),

Brazīlija 134 000 (0,07%),

Francija – 127 000 (0,20%),

Kanāda 104 000 (0,30%),

Meksika – 92 000 (0,08%)

Šie skaitļi liecina, ka Latvija jau tagad ir Mazā Krievija ES ietvaros. Vai Latvijai vajadzētu vēl lielāku neintegrētu krievu īpatsvaru? Ekonomikas ministrija apgalvo, ka katra Krievijas investīcija uzturēšanās atļauju programmas ietvaros atved uz Latviju 2,34 krievus.

Pirms Saeima lemj par uzturēšanās atļauju tirgus nosacījumiem, gribētos, lai šie lēmumi būtu atbildīgi un tālredzīgi, lai Latvija neatgādina tās vieglas uzvedības meitenes, kas baros defilē pa Rīgas centru, lai iepazītos ar kuru katru iebraucēju, piedāvājot «vilinošus» darījumus. Piemēram, lai tiktu pabarotas, padzirdītas un lai tūrists viņām glabāšanā atdotu visu savu naudu. A. Šlesers, A. Gavrilovs, U. Osis, E. Šīns, N. Ušakovs ar visiem saviem kompanjoniem ļoti atgādina šīs meitenes. Šādu meiteņu ir papilnam arī dažās Saeimas partijās.

Jūs jau zināt, kuras es domāju.

Speciāli TVnet. 2013.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s