Olivers Everts – neatkarīgs publicists

Olivers Everts -neatkarīgs publicists

Latvijas pārtikas rūpniecība kā mūsu kaprači. III

āboliSākums šeit: Kā pārtikas ražotāji izmisīgi cenšas saīsināt mūsu mūžu un grib, lai mēs paši par to viņiem maksājam.  

Kā pārtikas ražotāji izmisīgi cenšas saīsināt mūsu mūžu un grib, lai mēs paši par to maksājam.

Dzemdību konveijers ar nākamo gadu

Mēs esam maza nācija un draudam izmirt. Tāpēc apsveicami ir jebkuri priekšlikumi, kas veicina dzimstību un ilgu mūžu. Izskatās, ka Saeima, apspriežot nākamā gada budžetu, ir gatava, jau sākot ar nākamo gadu, nospiest tikai vienu pogu – tikai «dzemdēšanas konveijeram». Tas ir apsveicams solis. Taču šim konveijeram nav nekādas lielas jēgas, ja mūsu mazkustīgās, slimās, neveselīgos produktus (rafinēto baltmaizi, čipsus, sāli, transtaukus, cukuru) pārtērējušās meitenes, jau sākot ar nākamo gadu, laidīs pasaulē vairāk bērnu. Nāks pasaulē bērni, kurus atdosim mūsu pārtikas rūpniecības un to kalpu – lielveikalu, preses kiosku, picēriju un hamburgeru ēstuvju rokās, kuru virsuzdevums, izskatās, ir darīt visu, lai šie jaundzimušie ātri saslimtu un nodzīvotu pēc iespējas īsāku mūžu. Vai tas būs tālredzīgs solis – dzemdēt, lai lēnām un mokoši nogalinātu?

Vai politiķi no NA un Vienotības nespēj paskatīties problēmas saknē, lai saprastu, ka ne tikai jauno māmiņu un bērnu pabalsti, bet arī dzīvesveids ar veselīgu pārtiku izšķirs, cik ilgi mēs dzīvosim un kāda būs šīs dzīves un nācijas kvalitāte?! Deputātiem reizē ar «dzemdību konveijera» pogu būtu jāieslēdz arī veselīgas pārtikas konveijers, uz atkritumu izgāztuvēm aizsūtot surogātpārtikas kravas.

Vai pārtikas rūpnieki sponsorē mūsu partijas?

Rimi, Maxima, Sky, Top, Stockmann, Hanzas Maiznīca, Lāči, Narvessen, Statoil, McDonalds, Čili Pica, Laima, Staburadze, Spilva, visi gaļas un piena kombināti un arī tā saucamo lauku labumu sīkražotāji diendienā pūlas, lai mēs un mūsu bērni un viņu vecāki lietotu pēc iespējas saldākus un sāļākus, treknākus (ar dzīvnieku, hidrogenizētiem taukiem un transtaukiem) produktus, pilnus ar rafinētiem miltiem, rafinētu cukuru, no kuriem izkratītas visas iespējamās veselībai vajadzīgās uzturvielas. Šos ražotājus atbalsta Ministru prezidents ar ietekmīgu starptautisku un nacionālu pārtikas ražotāju lobiju, kas acīmredzot ir šo partiju sponsoru rindās. Kā citādi! Šādas aizdomas rodas, jo viņš «uzlika uz bremzēm» Veselības ministrijas labos nodomus ar jauno gadu ieviest kaitīgās pārtikas nodokli desām un citiem izstrādājumiem no gaļas ar paaugstinātu sāls saturu, sālītai, kūpinātai un žāvētai gaļai, palmu eļļai, cūku taukiem un speķim, kartupeļu čipsiem, sālītam, cukurotam un taukos apvārtītam popkornam un sāļām uzkodām, gatavām zupām un buljoniem ar augstu sāls saturu.

Šo pārtikas milžu rokās ir milzīgi mūsu pašu maksātie līdzekļi, kas tiek likti lietā, lai ar produktu un dzīves stila reklāmas un publisko attiecību palīdzību mums skalotu smadzenes, ka mums ir jālieto margarīns, šokolādes, cepumi, vafeles, tortes, saldie dzērieni, čipsi, sālīts, saldināts un aptaukots popkorns, sālīta un žāvēta gaļa, speķis, treknas desas, alkohols un citi mūsu uzturam pilnīgi lieki un kaitīgi produkti.

Mēs ticam un ēdam. Pēc tam statistika rāda, ka uztura izraisītās kaites kļūst par Latvijas specifisku īpatnību. Par valsts vizītkarti, tā sakot.

Vai šie ražotāji un pārdevēji kādreiz ir reklamējuši arī kaut ko mums veselīgu, piemēram, maizi un smalkmaizītes, kas ceptas tikai no pilngraudu miltiem bez sāls un cukura un kartupeļu cietes? Vai esam redzējuši reklamējot popkornu, desas, cīsiņus vai nagetus bez hidrogenizētiem augu un dzīvnieku taukiem vai transtaukskābēm? Tas pats attiecas uz saldumiem, ko piedāvā Staburadze, Laima, Pūre, Pergale un citi.

Skandināvu pieredze ar atslēgas caurumu

LPUF priekšniece Ināra Šura nesen Latvijas Radio intervijā aizrunājās pat tik tālu, ka skaidri un gaiši atzina – nezinot, kas ir veselīgs uzturs un kas nav. Liekot mums saprast, ka mediķu piesauktajā Skandināvijā cilvēki slimojot ar alerģijām, jo ēdot neveselīgi.

Jā, arī Skandināvijā gan valsts, gan sabiedrība cīnās ar industrializētas pārtikas rūpniecības sekām. Arī tur norisinās skarbas diskusijas par pārtikas rūpniecības pārsālītajiem gatavajiem ēdieniem un notiek mēģinājumi tos ierobežot tirdzniecībā un restorānos. Taču gan liberālajā Dānijā, gan Norvēģijā un Zviedrijā valsts aicina pārtikas rūpniecību palielināt veselībai nekaitīgo produktu daudzumu un iezīmēt šos produktus ar īpašu marķējumu – zaļu atslēgas cauruma simbolu. Izvēlieties šos, kas ir veselīgāki nekā pārējie!

Vārdu sakot, redzot uz produktiem un restorāna ēdienkartē šo simbolu, zini, ka neapēdīsi neko lieku un kaitīgu un varēsi izlīst caur «atslēgas caurumu»! Zviedrijā šis marķējums darbojas jau kopš 1989. gada, Dānijā un Norvēģijā kopš 2009. gada.

Zviedrijā pārdošanā šobrīd ir ap 2500 produktu ar šo marķējumu un Norvēģijā, Dānijā katrā vairāk nekā 600 produktu.

Atslēgas cauruma marķējumu drīkst lietot tikai tiem produktiem, kuri atbilst attiecīgo valstu pārtikas pārvalžu priekšrakstiem un noteikumiem, kas regulē sāls, cukura, tauku un šķiedrvielu daudzumu produktā. Produktos nedrīkst ietilpt saldinātāji, transtaukskābju daudzums uz 100 gramiem taukvielu nedrīkst pārsniegt 2 gramus.

Ar atslēgas caurumu nedrīkst marķēt produktus, kas paredzēti bērniem, jaunākiem par trīs gadiem. Marķējums ir bez maksas, un to rūpnieki var izvēlēties lietot brīvprātīgi, nepiesakot to valsts iestādēm. Paši ražotāji ir atbildīgi, lai tiktu ievēroti Pārtikas produktu pārvaldes noteikumi. Noteikumi, kas regulē vienas vai otras vielas klātbūtni ar atslēgas caurumu marķētos produktos, mainās līdz ar zinātnes atklājumiem.

Šis veselīgās pārtikas simbols Skandināvijā ir ļoti populārs, un to pazīst 90% zviedru, dāņu un norvēģu. Pērkot produktus ar atslēgas caurumu, pircēji zina, ka nopirks ēdienu, kurā būs mazāk un/vai veselīgākas taukvielas, mazāk cukura, mazāk sāls vairāk šķiedrvielu un pilngraudu.

Vai nebūtu saprātīgi arī Latvijai vai visai Baltijai pievienoties šim jau starptautiski mūsu reģionā iestrādātam zaļā atslēgas cauruma marķējumam, un pašiem ražotājiem sākt interesēties, kas ir kaitīgs un veselīgs? Vēl jo vairāk tāpēc, ka mūsu pārtikas tirgos novērojama liela skandināvu pārdevēju un ražotāju klātbūtne, kas šo sistēmu pazīst.

Ungārijas un Dānijas pieredze

Ne tikai Latvija, bet arī citas valstis, kas nevar lepoties ar zviedru vidējo mūža ilgumu, mēģina ierobežot kaitīgās pārtikas patēriņu. Šīs valstis to dara ar drakoniskākiem līdzekļiem – ar papildu nodokli neveselīgai pārtikai.

Ungārijas iedzīvotāju vidējais mūža ilgums ir tāpat kā Latvijā ap 73 gadiem, tur «resno cilvēku» ir pat vairāk nekā pie mums. Divas trešdaļas ungāru ir ar lieko svaru, un Ungārijā ir lielākais sāls patēriņš uz iedzīvotāju visā Eiropas Savienībā.

Varam iedomāties, kas tas par spiedienu uz ungāru veselības aprūpi! Taču ungāriem nav plašas izvēles: vai nu dzīvot, vai mirt. Tik vienkāršs ir jautājums.

Lai arī tiek uzskatīts, ka čipsu, cukurūdeņu un trekno desu nodoklis var sist pa trūcīgāko un neizglītotāko maciņiem un valsts kasē neienesīs pietiekoši daudz naudas, tomēr tas stimulēs mainīt iedzīvotāju ēšanas ieradumus. Un tie ir jāmaina ne tikai žāvēto un sālīto desu un pārcukuroto saldumu citadelē Ungārijā, bet arī Latvijā.

Ne visur labi domātās veselīgās pārtikas iniciatīvas iesakņojas. Piemēram, Dānijā 2011. gadā ieviestais tauku nodoklis izgāzās. Tas notika pārtikas rūpniecības un tās finansēto politisko partiju spiediena rezultātā. Šo nodokli traucēja ieviest arī Dānijas tuvums Vācijai un Zviedrijai, sviestu un citus neveselīgus produktus varēja nopirkt lētāk.

Tāpēc acīmredzot svarīgi, ka cīņā par veselīgu dzīvesveidu valstis apvienojas.

Šis jautājums ir svarīgs visiem, bet katastrofāli aktuāls tām valstīm, kurām ir demogrāfijas un veselības problēmas. Latvija nav izņēmums.

Kāpēc to neredz Brisele un saldā miegā turpina gulēt Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija?

Vai mūsu deputāti un komisāri ir turp nosūtīti, lai lobētu pārtikas rūpnieku jeb tomēr tautas veselības intereses?

Es labprāt balsotu nākamajās vēlēšanās par to politisko partiju, kurai šie – tautas veselības jautājumi būtu svarīgāki par sav;starpējo ambīciju tusiņu, jo tauta bez veselības nevienam nav vajadzīga. Vismazāk – pati sev!

Par to pašu tēmu:  Kūpinājumi, kas kaitīgi veselībai, bet pilda gaļas un zivju rūpnieku makus 

Speciāli TVnet.

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s