Olivers Everts – neatkarīgs publicists

Olivers Everts -neatkarīgs publicists

Latvijas pārtikas rūpniecība kā mūsu kaprači – II

Veikala TVnet foto

Sākums šeit: Kā pārtikas ražotāji izmisīgi cenšas saīsināt mūsu mūžu un grib, lai mēs paši par to viņiem maksājam.  

Kā pārtikas ražotāji izmisīgi cenšas saīsināt mūsu mūžu un grib, lai mēs paši par to viņiem maksājam. 2. turpinājums.

Baltās indes, kas audzē riepas uz mūsu vēderiem

Visi mēs gribam nodzīvot vismaz 90 gadus vai sliktākā gadījumā tuvoties Islandes vai Zviedrijas iedzīvotāju vidējam mūža garumam, kas pašlaik ir virs 80 gadiem. Taču pagaidām Latvijas iedzīvotāju vidējais mūža ilgums ir 72,7 (vīriešiem tikai 67,3 gadi) un galvenais nāves cēlonis Latvijā ir sirds un asinsvadu slimības, kuru pamatā arī pārmērīga sāls lietošana, ko ārsti ierindo ceturtajā vietā kaitīgo ieradumu topā aiz smēķēšanas, mazkustīga dzīvesveida un alkohola pārmērīgas lietošanas. Ēdiena pārsālīšana latvieša vidējo dzīves ilgumu samazina par 3 līdz 4 gadiem, salīdzinot ar ilgdzīvotāju nācijām.

Cukura un rafinēto miltu, tauku pārmērīga lietošana sekmē aptaukošanos. Zināms arī, ka Latvijā ar lieko svaru sirgst 44,8% vīriešu un 45,4% sieviešu, tātad gandrīz puse iedzīvotāju! Aptaukošanās ir arī bērnu slimība, jo jau ap 23% pirmklasnieku ir ar lieku svaru. Mazkustīgs dzīvesveids, cukura, sāls, transtauku pārāk liels patēriņš ir svarīgākie riska faktori, kas izraisa aptaukošanos un ar uzturu saistītas neinfekcijas slimības. Pārmērīga vārāmās sāls (NaCl) lietošana Latvijā ir galvenais faktors, kas rada asinsspiediena paaugstināšanos, un tas ir būtisks iemesls nieru mazspējai, insultam un infarktam. Ikdienā cilvēkam nepieciešami tikai 1 – 2 grami vārāmā sāls. Taču statistika liecina, ka latvieši patērē desmit reizes vairāk sāls (10 – 15 gramus dienā)!

Ilgtermiņa ieguldījums uz 20-30 gadiem

To visu mums nodrošina Latvijas pārtikas rūpniecība, kas tagad, jūtot briesmas savai nevaldāmajai peļņas kārei un ražošanas izmaksu samazināšanai, mobilizējas pretuzbrukumam mūsu veselībai. Pārtikas ražotāji jau 2010. gadā nobremzēja veselības ministra Jura Bārzdiņa iniciatīvu ieviest papildu nodokli saldumiem un citai neveselīgajai pārtikai, jo tas kā ilgtermiņa ieguldījums pēc 20 līdz 30 gadiem atstātu iespaidu uz sabiedrības veselību. Tagad I. Circene mēģina vēlreiz darīt to pašu, bet vēl plašākā frontē. Taču pagaidām atkal: stop! Dīvaini, ka pat premjers Dombrovskis ir pārtikas rūpniecības lobija priekšgalā un nobremzēja neveselīgās pārtikas nodokli, ko Veselības ministrija un ārstu sabiedrība ierosināja jau ar nākamo gadu.

Latvijas pārtikas ražotāji ir saliedēta struktūra, kas apvienojusies organizācijā LPUF (Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija) un ir gatava atsist jebkuru uzbrukumu no tiem, kas mēģina atmaskot šo uzņēmumu kāro tieksmi pēc lielākas peļņas uz mūsu veselības rēķina. Atcerieties, kas notika pirms pāris gadiem, kad dāņu profesors Stenders atklāja lielo veselībai kaitīgo transtaukskābju daudzumu fabrikas Laima (NP Foods) produktā ar nosaukumu Selga. Tā vietā, lai nabaga profesoram piešķirtu trīszvaigžņu ordeni par latviešu veselības glābšanu, NP Foods un LPUF darīja visu, lai sakompromitētu šo ārstu un Latvijas TV raidījumu Panorāma, kas paziņoja par šo faktu. Jā, «indes» procentu lielumu Selgas vafelēs dāņu profesors sākumā bija krietni pārspīlējis (kas vēlāk atklājās un notika publiska atvainošanās), taču skaitļi nevar nodzēst pašu faktu – mūsu saldumi satur veselībai kaitīgos taukus joprojām.

Pret veselīgu dzīvesveidu un veselīgu pārtiku tiek izmantoti demagoģiski paņēmieni un likti lietā profesionāli demagogi. Viens no tiem ir «DNB bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, kurš, kritizējot palielinātu nodokli čipsiem un citiem surogātēdieniem, sludina, ka ziņas «par balto inžu nāvi esot stipri pārspīlētas un šis esot kārtējais gadījums, kad Latvijā liels furors tiekot sacelts par diezgan otršķirīgu jautājumu» (TVnet, 7.09.13.).

Straujuma: cīsiņi nevar būt neveselīgi!

Viņam pievienojas arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kura intervijā NRA ir sacījusi, ka viņa absolūti neatbalstot «šādu ideju» un tieši tā arī pateikusi valdības sēdē. Apliekot sāli vai taukvielas ar akcīzes nodokli, mēs panākšot, ka daudzi pārtiku ražojoši uzņēmumi aiziešot projām no Latvijas, un turklāt pārtikas ražotāji nemaz nezinot, kas esot veselīga pārtika, lai ārsti to pasakot priekšā (?!). Tagad Veselības ministrija līdz pirmajam novembrim gatavo informāciju nekompetentajiem pārtikas ražotājiem, kas ir veselīga pārtika. Vai nav smieklīgi, ka ne ministre Straujuma, ne pārtikas ražotāji pat nenojauš, kas ir un kas nav kaitīgi patērētāja veselībai?

Vai viņiem to skolā neiemācīja? Vai viņi nelasa medijus un neseko nozares tendencēm pasaulē? Vai viņu augstie amati neliek būt atbildīgiem par cilvēku veselību un veicināt to ēšanas ieradumus veselības un ilga mūža virzienā?

Izskatās, ka Straujumas kundzei šķiet, ka mums, pircējiem, pietiek ar vienu it kā veselīgu pārtikas produktu – bērnu cīsiņiem! «Tagad bērnu cīsiņos ir noteikts minimālais procents gaļas, un tie nevar būt neveselīgi. Nozare pārkārtoja savu ražošanu. Rēzeknes gaļas kombināts tagad ražo veselīgus cīsiņus,» NRA žurnālistam paziņo Straujuma. Taču neko neanalizē un nepasaka pat to, kādi tauki un cik šo un citu veselībai kaitīgo vielu ir «veselīgo» cīsiņu sastāvā.

Varam iet vēl tālāk un uzliet virsū šiem cīsiņiem Spilvas bērnu kečupu. Būsim konstruējuši kaloriju bumbu! Nav grūti prognozēt, kādi izskatīsies un cik svērs pie datoriem daudz sēdošie mūsu bērni, kas tic, ka bērnu cīsiņi un bērnu kečups ir tiešām veselīgi ēdieni!

Unisonā ar ministri Straujumu ir arī gaļas fabrikas Forevers direktors Andrejs Ždans, kurš pat izdevumā «Ir» pauž neveselīgās pārtikas lobija viedokli: «Mēs izmantojam vectēvu kūpinājumu receptes, lai saviem pircējiem piedāvātu produktus ar «bērnības garšu». Vai kāds var iedomāties mājas žāvējumu vai speķi bez sāls? .. ja gaļas izstrādājumu ražotāji Latvijā būtu spiesti sākt ražot produktus ar daudz zemāku sāls sastāvu, nekā pieradis lietot mūsu klients, mēs vienkārši zaudētu savus pircējus. Rezultātā samazinātos ražošana un valsts nesaņemtu tos nodokļus, kurus cītīgi maksājam valsts kasē. Lai visus produktus sāktu ražot ar tādu sāls saturu, kā iesaka Veselības ministrija, gaļas pārstrādes uzņēmumiem praktiski būtu nepieciešams izstrādāt jaunas produktu receptes un sākt tos ražot no jauna.» Ak šausmas, kas šim kungam būs jāupurē uz tautas veselības altāra! Sava peļņa, kas iegūta uz tautas veselības rēķina!

Minētais kungs, šķiet, izliekas nezinām, ka mūsu senči, kūpinot un sālot gaļu, diemžēl neēda to veselīgāko pārtiku. Diemžēl. Atdarināt pagātnē pieļautās kļūdas mūsdienās būtu muļķība vai apzināta demagoģija. Tolaik arī latviešu vidējais mūža ilgums bija tāds, kāds tas pašlaik ir dažās mazattīstītajās Āfrikas valstīs.

Šajā nopietnajā diskusijā pārsteidz pārtikas ražotāju tuvredzība un cinisms. Viņi domā galvenokārt par to, kā samazināt izmaksas, bet ne par savu pircēju veselību. Ražošanu pārkārtošana veselīgas gaļas fabricēšanai viņiem ir katastrofa, jo peļņa būs jāinvestē tautiešu veselībā!

Galu galā vesels pircējs dzīvos ilgāk un vairāk pirks Forever, Spilvas, Laimas, Staburadzes un citu fabriku ražojumus. Vai tik tālu premjers Dombrovskis, ministre Straujuma un LPUF nav aizdomājušies?

Latvijas Ārstu biedrības prezidents P. Apinis secinājis, ka tieši Zemkopības ministrija šobrīd ir liels neveselīga dzīvesveida lobijs, un tāpēc likumdošana šajā jomā nekust ne no vietas.

Rodas sajūta, ka kaitīgās pārtikas lobijs dzīvo uz citas planētas un viņus pašus un viņu ģimenes neskar tās indes, ko viņi ar vieglu roku sūta uz mūsu veikaliem. Mēs visi gribētu redzēt uz vannas istabas svariem premjeru V. Dombrovski, ministri L. Straujumu, I. Šuru (LPUF priekšsēdētāja), R. Gulbi (NP Foods), G. Āboltiņu-Āboliņu (Latvijas Balzams), V. Blūmu (LatFood), P. Strautiņu (DNB banka), A. Svarenieku (Kronis), A. Veinbergu (Balticovo), D. Šmitu (Zivrūpnieki), U. Rudmiezi (Vinnis), G. Piteronoku (Rēzeknes gaļas kombināts), K. Zemešu (Latvijas maiznieki), L. Turneri (LPUF), U. Krievānu (LLKA), L. Bembenu (Spilva) un citus viņu atbalstītājus, kas ir aktīvi neveselīgās pārtikas lobijisti.

Mums būtu jāpārliecinās, ka viņi ir ideāli veseli cilvēki, lai tiešām noticētu, ka šie dāmas un kungi savu veselīgo svaru un formu ir ieguvuši, tieši lietojot tikai un vienīgi pašu lobēto pārtiku. Vai varat iedomāties, kā tas izskatīsies un vai šis skats mūs iedvesmos un pārliecinās, ka Latvijas pārtikas rūpniecību vada un lobē īstie cilvēki, kas zina un saprot veselīga uztura jēgu?

 

Nobeigums šeit: Latvijas pārtikas rūpniecība kā mūsu kaprači – III 

Kūpinājumi, kas kaitīgi veselībai, bet pilda gaļas un zivju rūpnieku makus 

Speciāli TVnet. 2013, 2014

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s